Kvantu savijums un sinhronitte

Daudzus gadsimtus tdi ekstrasensori k teleptija, nkotnes notikumu redzjumi un gaišredzba tiek uzskatti par krpnieciskm fantzijm, ilzijm vai izgudrojumiem..

Materilistisk pieeja, kas izplatta zintnes aprinds, a priori noliedz jebkdu "gargu" realitti. Iemesls ir tds, ka laboratorij šs realittes nav prbaudmas.

Neskatoties uz to, visi cilvki ir piedzvojuši kdu notikumu, kas ldzgs pieredzei, kuru noliedz zintne. Piemram, ms varam atcerties neizskaidrotus notikumus, nkotnes notikumu pazmes vai piepildtus sapus.

Ms bieži esam guvuši labumu no šs pieredzes. Tas parda, ka tie nebija iluzori.

Šs pardbas nav retas un ietekm visus. Daži zintnieki, kas apveltti ar atvrtku prtu, ir vljušies šo jautjumu risint zintniski. Vii domja, vai ir veids, k saprast ekstrasensoru pieredzi, neizmantojot okultismu, mitoloiju vai pseidoreliisks filozofijas. Grmat ir aprakstta šo ptnieku pieredze.

Tagad beidzot pards pierdjumi, kas zintniski parda augstka apzias lmea esambu.

Pastv "kolektvs prts", kas satur idejas un domas, kas kopgas visai cilvcei. Šis ir psihisks kosmoss, kuru ms varam izmantot sav lab. No š kosmosa ms saemam signlus un informciju.

1980. gad eksperimentli tika apstiprinta "kvantu sapšans".

Šis pašums ir raksturgs elementrdaim.

Visas daias (atomi, elektroni, fotoni) var savstarpji sazinties, neciešot telpas un laika ierobežojumus.

Tas krasi kontrast ar materilistisk viedoka piemumiem.

Sazia starp elementrdaim notiek dimensij, uz kuru neattiecas zinmie fizikas likumi. Šo dimensiju var saldzint ar "Universlo prtu".

Prinstonas universitt veiktie "Globl apzias projekta" eksperimenti neapšaubmi ir pardjuši pasaules apzias esambu.

Grmat aprakstta t saukt "kolektvs zemapzias" teorija, kuru izstrdjis slavenais psihoterapeits Karls Gustavs Jungs. Junga teorija ir oti ldzga neoplatoniskajam jdzienam "Anima mundi". Šs teorijas apstiprina kvantu fizikas prognozes, kuras izstrdjuši izcili zintnieki un Nobela prmijas laureti.

Kvantu fizika dokument tda lmea esambu, ko sauc par "vietju". Šaj lmen elementrdaias, neskatoties uz to, ka ts atdala milzgi attlumi, zina visu par otru un izturas t, it k btu viena.

No materilisma redzjuma par Visumu, kas pilnb balstts uz nejauši apkopotu matriju, cilvce virzs uz jaunu realittes izpratnes veidu, kur matrija un psihe pastv ldzs un integrjas.

Kaut ar klasisk fizika joprojm ir dominjoš pasaul, kas uztverama msu jutekiem, pards jauni realittes lmei ar psihisku saturu.

Kvantu lmen klasisk fizika vairs nav derga. Tikai kosmosa materil daa nespj pildt savu funkciju. Tam ir vajadzga psihiska dimensija, tas ir, tlks lmenis, nevietnes lmenis.

Šaj lmen viss Visums kst par vienu. To vairs nesagatavo matrija, bet gan enerija un informcija, un to koordin harmonijas spks, bez kura pastvtu tikai haoss.

Visvairk slptajos realittes lmeos matrija nevar iztikt bez psihes. Ldzgi psihi ir vajadzga materil daa, lai izteiktos.

Š apzia pavada cilvci uz jaunu evolucionru lcienu, pc kura materilistisk dominance prtrks.

Tiks izveidots psihes un matrijas sadarbbas laikmets. Psihisks pardbas, kas tagad tiek noliegtas, piemram, ekstrasensora uztvere, ks par kopgu mantojumu ikdienas dzv.

Dettagli