Karls Jungs un Volfgangs Pauli strdja attiecgi gara jom un fizikas jom. Šs divas nozares tiek uzskattas par absolti nesavienojamm viena ar otru. Faktiski zintniskais materilisms noliedz jebkura psihisk komponenta esambu zinmaj Visum.
Neskatoties uz milzgo attlumu starp disciplnm, abi zintnieki izveidoja sadarbbu, kas ilga vairk nek divdesmit gadus. Šaj period vii nekad neprstja meklt "vienojošo elementu", kas btu spjgs zintniski apvienot psihisko dimensiju ar matriju.
Diemžl abiem zintniekiem dzves laik neizdevs pabeigt šo teoriju.
Tomr abi bija jaunas Visuma zintnisks interpretcijas pravieši. Faktiski zinšanu attstba kvantu fizikas jom un jo paši tdu pardbu k kvantu sapšans eksperimentls apstiprinjums ir padarjušas viu teorijas aktulas. Šodien spcgi rodas ideja par Visumu, kas nav sadalts "materilos objektos". Visums nav sadalts daudzs das, bet sastv no vienas realittes, ko veido gars un matrija.
T ir realitte, ko C. Jungs un W. Pauli nosauca par "Unus mundus".
Ms varam apstiprint, ka šodien zintniskie jaunumi piešir viu ptjumiem muižniecbu un izvirza tos vl drosmgkm interpretcijm, nek vii paši bija iedomjušies.
Karls Gustavs Jungs bija Šveices psihologs un psihoterapeits, labi pazstams ar teorijm par kolektvo zemapziu un notikumu sinhronitti. Volfgangs Pauli ir viens no kvantu fizikas tviem. Par Volfgangu. Pauli ms varam teikt, ka 1945. gad viš sama Nobela prmiju par ptjumiem par kvantu mehnikas pamatprincipu, kas pazstams k "Pauli izslgšanas princips".